No paneļa līdz ziņotajai vērtībai: 1 m³ formaldehīda kamerā

Formaldehīda rezultāts nav plates īpašība. Tas ir kontrolētas secības — paraugs, blīvējums, ielāde, stāvoklis, gaisa paraugs, analīze — rezultāts, un katrs solis var ietekmēt galīgo skaitli.

Šajā rakstā ir sniegta informācija par vienu paneli, izmantojot1 m³ klimata kamerapalaist, tādā secībā, kādā laboratorija to veic, un atzīmē, kur secība visbiežāk tiek pārtraukta.

Galvenie secinājumi

• Kamera mēra emisiju noteiktos apstākļos un pēc tam normalizē to pēc laukuma — plate nekad netiek testēta “tāda, kāda tā ir”.
• Slodzes koeficients un gaisa apmaiņas ātrums kopā nosaka koncentrāciju; mainoties jebkuram no tiem, rezultāts nav salīdzināms.
• Malu blīvēšana ir visizplatītākais piepūstu rezultātu avots.
• Rezultāts ir derīgs tikai līdzsvara stāvoklī, nevis pirmajā paraugu ņemšanas punktā.

Kāpēc a1 m³ kamera, nevis īsta istaba

Reāla telpa ir neatkārtojama: tilpums mainās, ventilācija mainās, un nevienā citā telpā nav vienāda mēbeļu daudzuma. Telpa nomaina reālismu pret kontroli, un zaudējumus kompensē noteikta attiecība.

Šī attiecība ir slodzes koeficients — atklātā dēļa kvadrātmetri uz kameras gaisa kubikmetru. Izmantojot 1 m³ metodi saskaņā ar GB 18580, tā parasti ir 1 m²/m³, kas ļauj stenda rezultātu ekstrapolēt uz jebkura izmēra telpu.

Fizika ir pietiekami vienkārša, lai to pierakstītu. Līdzsvara stāvoklī koncentrācija ir vienāda ar laukumam raksturīgo emisijas ātrumu, kas reizināts ar slodzes koeficientu un dalīts ar gaisa apmaiņas ātrumu. Katrs kameras specifikācijas parametrs pastāv, lai saglabātu vienu no šiem locekļiem konstantu.

1. darbība. Parauga kondicionēšana pirms tā ievadīšanas

Pirms testēšanas paneļi tiek līdzsvaroti kontrolētā temperatūrā un mitrumā, lai virsmas mitrums būtu zināms. Tieši no kaudzes izņemtam dēlim ir mitruma gradients, kas maina agrīno emisiju.

Inženierijas grīdas segumam un kompozītmateriālu paneļiem šajā kondicionēšanas posmā paraugs tiek sagriezts norādītajā laukumā, un grieztās malas ir problēma, kuras risināšanai ir paredzēts nākamais solis.

2. darbība. Aizlīmējiet malas

Malu blīvēšana ierobežo emisiju uz dekoratīvo virsmu, tāpēc rezultāts raksturo produktu kā uzstādītu, nevis sagrieztu. Alumīnija folijas lente ir ierastākā metode, un tai jābūt pilnīgai.

Nenoslēgta vai daļēji noslēgta mala atsegs svaigu serdes materiālu, kas izstaro daudz vairāk nekā apstrādāta virsma. Rezultātā iegūst ticami izskatīgu skaitli, kas neiztur atkārtotu pārbaudi, un par atkārtotu pārbaudi parasti vaino kameru.

3. darbība. Ielādēt un aizvērt

Aizzīmogotie paraugi tiek novietoti uz statīva kameras iekšpusē, izvietoti tā, lai gaiss cirkulētu abās virsmās. Slodze tiek aprēķināta no atklātās virsmas, nevis no masas, tāpēc loksnes biezums aprēķinā netiek ņemts vērā, bet gan plātņu skaits.

Kad kamera ir aizvērta, tā saglabā savus iestatītos punktus: temperatūru un relatīvo mitrumu standartā norādītajās vērtībās, kā arī norādīto gaisa apmaiņas ātrumu, ko uztur ar masas plūsmas kontrolētu pieplūdi un nosūkni.

4. darbība. Pārliecinieties, ka kamera ir tīra

Pirms ielādes testa tiek veikta tukša pārbaude, lai noteiktu fona koncentrāciju. Kameras adsorbē un vēlāk atbrīvo formaldehīdu; tīra izskata kamera, kas pēdējo reizi tika izmantota augstas emisijas paraugam, var pārnest piesārņojumu uz nākamo rezultātu.

Šeit tiek pārbaudīta arī atgūstamība — paraugu ņemšanas līnijas spēja uztvert un kvantitatīvi noteikt zināmu daudzumu. Bez tās zems rādījums var nozīmēt zemas emisijas plati vai noplūdi paraugu ņemšanas līnijā, un šīs abas nav atšķiramas.

5. darbība. Paraugu ņemšana līdz stabilai koncentrācijai

Emisija samazinās, virsmas slānim samazinoties, tāpēc koncentrācija palielinās, sasniedz maksimumu un pēc tam stabilizējas. Paraugu ņemšana parasti sākas pēc metodē noteiktā sākotnējā perioda un turpinās katru dienu, līdz tiek panākts stabils stāvoklis — parasti divi secīgi rezultāti, kas sakrīt nelielā pielaidē.

Tāpēc viens agrīns mērījums nav rezultāts. Tas ir datu punkts ceļā uz tādu, un tā ziņošana kā atbilde ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām piegādātāju dokumentācijā.

6. solis. Analizējiet un izvērtējiet

Gaisa paraugus ņem caur skruberi vai DNPH kārtridžu un kvantitatīvi nosaka ar acetilacetona metodi vai ar HPLC. Ir pieņemamas abas metodes; abām ir nepieciešama kalibrēšana un tukšais paraugs vienlaikus ar paraugiem.

Galīgo vērtību salīdzina ar piemērojamajā standartā noteikto robežvērtību — GB 18580 E1 robežvērtība ir 0,124 mg/m³ —, un ziņojumā līdztekus jānorāda slodzes koeficients, gaisa apmaiņas ātrums, temperatūra, mitrums, paraugu ņemšanas dienas un analīzes metode.

Iestatīšanas vērtības, paraugu ņemšanas grafiks un robežvērtības ir definētas katra standarta pašreizējā izdevumā un laiku pa laikam tiek pārskatītas. Pirms apgalvojuma publicēšanas pārbaudiet tos, salīdzinot ar jūsu tehniskajā dokumentācijā norādīto izdevumu.

Kur parasti ķēde pārtrūkst

• Nepilnīga malu blīvēšana— visbiežākais rezultāta cēlonis, ko nevar reproducēt.
• Dreifējoša gaisa apmaiņas kurss— filtra ielāde vairāku mēnešu laikā nemanāmi izmaina saucēju, un kļūda izskatās kā izmaiņas reizinājumā.
• Temperatūras nestabilitāte— emisija ir ļoti atkarīga no temperatūras, un daļa grāda, kas tiek saglabāta vairākas dienas, ir svarīgāka par lielu īslaicīgu temperatūras svārstību.
• Ziņošana bez nosacījumiem— skaitlis bez slodzes koeficienta, gaisa apmaiņas ātruma un paraugu ņemšanas dienas nav testa rezultāts.

Kas jānorāda kamerā

Četras pazīmes atšķir kameru, kas var atbalstīt deklarāciju, no tādas, kas var ģenerēt tikai skaitļus:

• Noturēja seta punktus— temperatūra, mitrums un gaisa apmaiņas ātrums tiek kontrolēti un reģistrēti, nevis tikai attēloti.
• Izsekojama gaisa apmaiņas kontrole— masas plūsmas mērījums padeves un izplūdes gāzēs, reģistrējot katru piegājienu.
• Tīrāms iekšpuses slānis ar zemu adsorbciju— nerūsējošā tērauda virsmas un dokumentēta tukšā parauga procedūra.
• Paraugu ņemšanas porti novietoti reprezentativitātes nodrošināšanai, iekļaujot paraugu ņemšanas vilcienu, nevis pieņemot, ka tas notiek.

Bieži uzdotie jautājumi